Pēdējo piecdesmit gadu laikā starptautiskajā sabiedrībā ir iedibinājušies un nostiprinājušies efektīvi cilvēktiesību aizsardzības mehānismi, kas liedz valstīm ignorēt cilvēktiesības savā teritorijā. Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija ir iesaistījusies vairākās starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības institūcijās kā arī uzņēmusies plašu starptautisku saistību loku cilvēktiesību nodrošināšanas jomā. Tāpat Latvijas sabiedrībā nostiprinoties demokrātijas vērtībām un izpratnei par cilvēktiesību attiecināmību uz ikkatru, kā arī attīstoties indivīda informētībai, iedzīvotāji arvien aktīvāk gadījumos, kad uzskata, ka ir tikušas pārkāptas to tiesības un brīvības, savu cilvēktiesību aizsardzībai cenšas izmantot šos starptautiskos mehānismus. Tomēr starptautiskās cilvēktiesību institūcijas rīkojas ne tikai konkrētu pārkāpumu gadījumā, bet arī veic valstu darbību šajā jomā kontroles funkciju.

Ņemot vērā to, ka ar cilvēktiesībām saistītie jautājumi ir ļoti daudzšķautnaini un skar praktiski visas sabiedrības dzīves sfēras, to objektīvai izlemšanai ir nepieciešams aplūkot visu iesaistīto pušu viedokli. Latvijas Republikas Ministru kabineta viedokli starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās dara zināmu un aizstāv tam īpaši pilnvarots pārstāvis, kura darbību pārrauga ārlietu ministrs.

Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās (turpmāk – MK pārstāvja) darbību regulē 1998.gada 17.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 92 "Noteikumi par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās". Saskaņā ar šiem noteikumiem MK pārstāvja uzdevumi ir:

• pārstāvēt Ministru kabineta intereses Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Apvienoto Nāciju Organizācijas specializēto procedūru ietvaros;
• pārraudzīt starptautisko cilvēktiesību institūciju pieņemto Ministru kabinetam saistošo lēmumu izpildi un rekomendāciju ievērošanu;
• nodrošināt nacionālo ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.