Kopš valstiskās neatkarības atgūšanas Latvija ir pievienojusies lielam skaitam starptautisko līgumu cilvēktiesību aizsardzības jomā, tai skaitā vairākām Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) konvencijām un starptautiskajiem paktiem (pilns Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu saraksts ir atrodams LR Ārlietu ministrijas mājas lapā).

Pievienošanās šiem starptautiskajiem tiesību aktiem notika Latvijai demonstrējot savu vēlmi pēc iespējas ātrāk atkal iekļauties Eiropas valstu saimē un veidot savu sabiedrību, balstoties uz tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības principiem. Latvijas valstiskums šādā veidā iekļaujoties starptautisko tiesību sistēmā tika stiprināts ne mazākā mērā kā veicot ekonomiskās reformas.

Līdz ar pievienošanos starptautiskajiem tiesību aktiem Latvija ir ne tikai veidojusi savu starptautisko prestižu, bet arī uzņēmusies saistības nodrošināt iedzīvotājiem tajās garantētās tiesības. Tas tiek veikts pieņemot šīs tiesības garantējošus tiesību aktus un sekojot to ieviešanai un izpildei, kā arī veicot nepieciešamās ekonomiskās un organizatoriskās reformas dažādās sabiedrības dzīves un valsts pārvaldes jomās (piem., veicot sociālās nodrošināšanas sistēmas reformu, realizējot nekustamo īpašumu denacionalizāciju un valsts uzņēmumu privatizāciju, īstenojot naturalizācijas procesu).

Lai uzraudzītu starptautisko konvenciju dalībvalstu veikto darbību konvenciju ieviešanā reālajā dzīvē tām, arī Latvijai ir pienākums regulāri iesniegt ANO nacionālos ziņojumus par konkrētu konvenciju izpildi. Šajos ziņojumos konvencijas dalībvalstis atbilstoši ANO izveidotajām vadlīnijām sniedz atskaiti par stāvokli šajā jomā konkrētā laika periodā.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 92 "Par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās" Ministru kabineta pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās izveido un vada darba grupas nacionālo ziņojumu sagatavošanai. Minētajās darba grupās var iekļaut pārstāvjus no akadēmiskajām zinātnes un mācību iestādēm, valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām. Darba grupu sastāvu un nacionālo ziņojumu iesniegšanas termiņus apstiprina Ministru kabinets. Pārstāvis ir atbildīgs par nacionālo ziņojumu savlaicīgu iesniegšanu Ministru kabinetā, kā arī par to projektu atbilstību situācijai attiecīgajā jomā valstī un starptautiskajiem standartiem ziņojumu sagatavošanā.